Jautājam speciālistam – simptomi, ko nedrīkst neievērot

Urīnpūšļa vēzis Latvijā ik gadu tiek no jauna diagnosticēts vairāk nekā 400 cilvēkiem, un šī slimība, atšķirībā no citiem ļaundabīgajiem audzējiem, parādās ar izteiktiem simptomiem, pret kuriem diezin vai cilvēks spēs palikt vienaldzīgs. Tajā pašā laikā, ja netiek meklēta palīdzība un ar ārstēšanu nokavēts, tad turpmākā pacienta prognoze ievērojami pasliktinās. 

‒ Kas ir urīnpūšļa vēzis?

‒ Urīnpūšļa vēzis jeb uroteliālā karcinoma ir urīnpūšļa un urīnvadu gļotādas ļaundabīgs audzējs. 

‒ Kas izraisa urīnpūšļa vēzi?

‒ Viens no galvenajiem urīnpūšļa vēža izraisītājiem ir smēķēšana. Liela daļa no urīnpūšļa vēža pacientiem ir smēķētāji. Saslimstība ir saistīta gan ar smēķēšanas ilgumu, gan izsmēķēto cigarešu skaitu dienā. Arī profesija var ietekmēt saslimstību ar urīnpūšļa vēzi. Tās ir profesijas, kur darbs saistīts ar ķīmisko vielu ietekmi, piemēram, aromātiskajiem amīniem, vielām, kuras izdalās printēšanas rezultātā. Tāpat tie ir alumīnija ražotņu strādnieki, rūpnieciskās krāsošanas procesā nodarbinātie. Arī tie, kuri saistīti ar benzīna produktu ražošanu vai ir pastiprināts kontakts ar šīm vielām.  Vēl viens riska faktors ir radiācija, un bieži saslimst tie, kuri saņēmuši staru terapiju sakarā ar prostatas, taisnās zarnas, dzemdes kakla vēzi. Svarīgs ir arī uzturs, hroniskas urīnceļa infekcijas un iepriekš veikta ķīmijterapija ar alkilējošiem aģentiem. Daudz biežāk ar urīnpūšļa vēzi slimo vīrieši. Sieviešu vidū šis audzējs ir par trešdaļu mazāk izplatīts.

‒ Vai ir kādi no cilvēka ģenētikas atkarīgi riska faktori, piemēram, iedzimtība?

‒ Urīnpūšļa vēzim īsti nav ģenētiskas predispozīcijas, ja neskaita jau pieminēto dzimuma faktoru.

‒ Cik izplatīta Latvijā ir šī slimība, un kāds ir izplatības līmenis pasaulē?

‒ Latvijā jau daudzus gadus saslimstība ir ap 400 jaunu gadījumu gadā. Urīnpūšļa vēzis vairāk nekā pusei pacientu tiek atklāts slimības pirmajā stadijā, kad šo slimību var veiksmīgi ārstēt.

‒ Ar ko šādu situāciju varētu skaidrot? Vai tā ir laba skrīninga sistēma, vai arī cilvēki paši ierodas pie ārsta līdz ar sūdzību parādīšanos?

‒ Skrīninga šai slimībai nav, bet viens no pirmajiem urīnpūšļa vēža simptomiem ir hematūrija jeb asinis urīnā. Un pacienti, ja viņiem urīnā parādās asins piejaukums, tomēr vēršas pie ārsta. Tieši tāpēc diagnosticēt urīnpūšļa vēzi ir vieglāk nekā citas onkoloģiskās slimības.

‒ Vai neparādās nekādas citas pazīmes, un asinis urīnā ir pirmais simptoms, kam jāpievērš uzmanība?

‒ Pirmais simptoms ir asins piejaukums urīnam, kā arī dizūrija. Tā ir biežāka urinēšana, urīna nesaturēšana. Arī šādi simptomi parādās, bet asins piejaukums urīnam vienmēr ir primārais iemesls, kāpēc pacients vēršas pie ārsta. Tāpat jāpievērš uzmanība sāpēm mugurā, mazajā iegurnī, bet šādā gadījumā urīnpūšļa vēzis jau būs izplatījies ārpus urīnpūšļa.

‒ Vai arī vecumam ir kāda loma slimības attīstībā? Iepriekš minējāt smēķēšanu, kaitīgus arodfaktorus un dzimumu.

‒ Jā, visbiežāk šī slimība attīstās cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, bet to var sastapt arī jaunākiem pacientiem. 

‒ Ar ko tas varētu būt skaidrojams?

‒ Tie ir visi manis pieminētie riska faktori – smēķēšana, arodfaktori un citi. Jo ilgāk cilvēks saskaras ar šiem faktoriem, jo lielāks ir risks saslimt.

‒ Kādi ir urīnpūšļa vēža veidi?

‒ Uroteliālais vēzis sākotnēji attīstās virspusēji urīnpūšļa un urīnvadu epitēlijā. Galvenie vēža veidi ir vai nu muskuļu invazīvs, vai muskuļu neinvazīvs urotēlija vēzis. Muskuļu invazīvs vēzis skar vai cauraug urīnpūšļa muskuļu slāni, bet muskuļu neinvazīvs vēzis skar vai cauraug tikai urotēlija slāni. Terapija tiek izvēlēta atkarībā no audzēja invazivitātes urīnpūslī.

‒ Kad urīnpūšļa vēzis varētu attīstīties cilvēkam, kurš ir sācis smēķēt, teiksim,  pēc pilngadības sasniegšanas?

‒ To precīzi noteikt nevarēs neviens, bet tas ir atkarīgs gan no izsmēķēto cigarešu skaita, gan no smēķēšanas stāža. Risks pieaug, jo ilgāk smēķē un jo vairāk smēķē. Šī saistība ir pierādīta.

‒ Cik daudz skaitās liels izsmēķēto cigarešu apjoms dienā? Tā ir viena paciņa, divas, varbūt pat mazāk nekā viena?

‒ Daudz šajā gadījumā būs vairāk nekā viena paciņa dienā.

‒ Kā ārstēšanai padodas otrās stadijas urīnpūšļa vēzis? Zināms, ka pirmās stadijas ļaundabīgos audzējus ir iespējams radikāli operēt, bet kā ir ar lielāku audzēju?

‒ Šajā gadījumā tāpat ir iespējama radikāla ķirurģiska operācija. Tiek veikta transuretrāla audzēja rezekcija,  ar kuru šis vēzis sākumstadijās ir veiksmīgi ārstējams. Sekojoši notiek konsilijs, kurā piedalās urologs, ķīmijterapeits un staru terapeits. Atkarībā no audzēja histoloģiskās atrades un stadijas tiek noteikta turpmākā terapijas taktika. Radikālas ārstēšanas metodes ir vai nu transuretrāla audzēja operācija vai cistektomija (urīnpūšļa izoperēšana). Pirms cistektomijas tiek nozīmēta pirmsoperācijas ķīmijterapija, kas samazina audzēju. Tad iespējama veiksmīgāka operācija, kas saistās ar iespējamu dzīvildzes pagarināšanos.

‒ Kā ir iespējams slimību atklāt agrīni, atskaitot izmaiņas tualetes apmeklējumu regularitātē un asins piejaukumu urīnam?

‒ Agrīni par slimību pilnīgi nekas cits neliecinās. Ja urīnā parādās asins piejaukums, tad nekavējoties ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs urīna analīzes. Un viņam būs skaidrs, ko iesākt, ja ir aizdomas par urīnpūšļa vēzi.

‒ Kā noris urīnpūšļa vēža izmeklēšana un diagnostika?

‒ Sākotnēji tiks nozīmēta ultrasonogrāfija un urīna analīzes. Tāpat pacients tiks nosūtīts pie urologa. Precīzu diagnozi var noteikt, tikai paņemot audu paraugu no potenciāli ļaundabīgā veidojuma. Biopsiju veic transuretrāli, un to dara urologs. Tālāk, pēc histoloģiskās atbildes saņemšanas, var noteikt urīnpūšļa audzēja veidu. Attiecīgi konsilijā tiek plānota arī pacienta ārstēšanas taktika. Histoloģiskā analīze sniedz ieskatu par audzēja malignitātes pakāpi un vēža invāzijas dziļumu. Atkarībā no šīs atrades tiek nozīmēta arī datortomogrāfija.

‒ Kādas ir urīnpūšļa vēža ārstēšanas iespējas? Primārā noteikti ir ķirurģija, tad seko ķīmijterapija, imūnterapija, staru terapija, varbūt vēl kādas citas metodes?

‒ Jā, primāri tā ir ķirurģija. Neoadjuvanta ķīmijterapija tiek nozīmēta pirms operācijas. Reizēm veic arī adjuvantu (pēcoperācijas) ķīmijterapiju. Ja audzējs ir metastātisks ‒ izplatījies ārpus urīnpūšļa ‒, tad tiek nozīmēta ķīmijterapija ‒ vairāku medikamentu kombinācija. Agrīnām urīnpūšļa vēža stadijām tiek veikta lokāla ķīmijterapija un lokāla imūnterapija pēc transuretrālās biopsijas. Staru terapijai urīnpūšļa vēža gadījumā ir simptomātiska nozīme. To nozīmē tikai tad, ja slimība ir izplatījusies un ir parādījušies tādi simptomi kā sāpes, vai ir izteikta urīnpūšļa asiņošana. Staru terapija tiek nozīmēta kā paliatīva ārstēšanas metode.

‒ Kāda ir pacienta prognoze katrā no stadijām? Ir zināms, jo ātrāk slimību diagnosticē, jo labāks ir iespējamais iznākums.

‒ Pirmajās stadijās, kad audzējs skāris tikai urotēlija slāni un nav skāris muskuļslāni, slimība salīdzinoši labi padodas ārstēšanai. Ja nav attīstījušās metastāzes un var veikt radikālu cistektomiju, arī tad ārstēšanas rezultāti ir labi. Pie lielākām slimības stadijām mēs varam runāt tikai par dzīvildzes pagarināšanu ar medikamentozās terapijas palīdzību. Ārstēšanas rezultāts proporcionāli pasliktinās līdz ar vēlīnāku audzēja stadiju.

‒ Vai urīnpūšļa vēzi var uzskatīt par agresīvu?

‒ Agresivitātes pakāpi nosaka divi manis jau pieminētie lielumi, kurus iegūstam histoloģisko izmeklējumu rezultātā. Šie rādītāji katram pacientam var būt atšķirīgi, tāpēc viennozīmīgi teikt, ka šis vēzis ir vai nav agresīvs, mēs nevaram.

‒ Kādi audzēji ir izplatītāki – augstas vai zemas malignitātes pakāpes? 

‒ Diemžēl augstas malignitātes pakāpes audzēji ir plašāk izplatīti. Atkarībā no vēža agresivitātes atšķiras arī terapijas veidi.

‒ Cik ilgs laiks paiet no diagnozes noteikšanas līdz ārstēšanas uzsākšanai?

‒ Ārstēšanu var uzsākt uzreiz pēc histoloģiskā izmeklējuma atbildes saņemšanas un vajadzīgo izmeklējumu veikšanas. Tad arī notiek multidisciplinārais konsilijs, kurā tiek noteikta turpmākā terapijas taktika. Un tad tiek uzsākta ārstēšana. 

‒ Cik liela nozīme ārstēšanā ir pacienta līdzestībai? Kā tas uzlabo prognozi?

‒ Protams, līdzestībai ir liela nozīme. Līdzestīgi pacienti rūpējas par savu veselību un dodas pie ārsta, tiklīdz pamana pirmos simptomus. Atbildīgs pacients reizi gadā arī apmeklē ģimenes ārstu, kurš noteikti nozīmēs urīna analīzi. Tad arī viņi ātrāk nonāk pie speciālista un ir iespējams uzsākt ārstēšanu. Tiem, kuri palīdzību nemeklē laikus, jārēķinās ar simptomu pastiprināšanos. Viņi slimnīcā var nonākt ar urīnpūšļa asiņošanu NMPD brigādes pavadībā. Tālāk arī ārstēšana ir sarežģītāka.

‒ Cik svarīgs vēža pacientiem ir līdzcilvēku atbalsts?

‒ Šis faktors ir ārkārtīgi svarīgs. Sevišķi, uzzinot par diagnozi un ārstējot izplatītu vēzi, kad pacients saņem ķīmijterapiju. Tuvinieku un draugu atbalsts var palīdzēt vieglāk sadzīvot ar tās radītajām blaknēm. 

‒ Kādi ir jaunākie pieejamie urīnpūšļa vēža ārstēšanas medikamenti?

‒ Metastātiska urīnpūšļa vēža ārstēšanā galvenā ārstēšanas metode ir un paliek ķīmijterapija, ietverot platīna grupas medikamentus. Taču tiem pacientiem, kuri nieru funkcijas samazināšanās dēļ nevar saņemt platīnu saturošu ķīmijterapiju, iespējama imūnterapija. Imūnterapija ir pieejama pacientu grupai ar pozitīvu PD-L1 marķieri, kuru nosaka vēža audu paraugā. Imūnterapija stimulē paša organisma imūnsistēmu cīnīties ar vēža šūnām. Šiem pacientiem imūnterapijas efektivitāte ir līdzīga kā ķīmijterapijai, bet tā ir vieglāk panesama, jo negatīvi neiedarbojas uz nieru funkciju. Pagaidām mums trūkst pieredzes darbā ar imūnterapijas līdzekļiem urīnpūšļa vēža ārstēšanā, jo tie ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā tikai nesen, taču ir pamatotas cerības, ka tie spēs padarīt pacientu dzīvildzi garāku.

‒ Kādi 2023. gadā varētu būtu jūsu mērķi urīnpūšļa vēža pacientu aprūpē un ārstēšanā?

‒ Uzlabojumi metastātiska urīnpūšļa vēža ārstēšanā noteikti ir iespējami, jo vadlīnijas paredz vairāku imūnterapijas līdzekļu izmantošanu. Pie neveiksmes ar vienu medikamentu mēs varētu terapiju mainīt. Tāpat vēlos mudināt pacientus drošāk vērsties pie saviem ģimenes ārstiem, ja parādās kādi simptomi, un reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu, ja jūtaties veseli, lai laicīgi varētu atklāt šo onkoloģisku slimību.

SIA “Roche Latvija”, Miera iela 25, Rīga, LV-1011, Latvija

Materiāls sagatavots 2023.g.janvārī, M-LV-00000488