Paziņojums mēdijiem

Bāzelē, 08.10.2015

2015.gada 8.oktobris

Roche radītais okrelizumabs pivotālā pētījumā demonstrē pozitīvus rezultātus gan recidivējošas, gan primāri progresējošas multiplās sklerozes gadījumā

  • Okrelizumabs bijis pārāks par beta-1a interferonu (Rebif®) divos identiskos III fāzes pētījumos pacientiem ar recidivējošu multiplo sklerozi (MS), kas ir izplatītākā šīs slimības forma.
  •  Okrelizumabs ir pirmās izpētē esošās  zāles, kas lielā III fāzes pētījumā bija efektīvas cilvēkiem ar primāru progresējošu MS.
  • Okrelizumaba III fāzes pētījuma dati tika prezentēti Eiropas Multiplās sklerozes ārstēšanas un pētniecības komitejas (ECTRIMS) 31. kongresā kas norisinājās no 7. līdz 10. oktobrim Barselonā, Spānijā

 

Roche (SIX: RO, ROG; OTCQX: RHHBY) šodien paziņoja par trīs pozitīvu, pivotālu III fāzes pētījumu rezultātiem, kas iegūti lietojot okrelizumabu pacientiem ar recidivējošu multiplo sklerozi (MS) un primāri progresējošu multiplo sklerozi (PPMS). Divu identisku pētījumu (ar nosaukumiem OPERA I un OPERA II), kuros piedalījās cilvēki ar recidivējošu MS, ar ko slimo aptuveni 85% MS slimnieku diagnozes noteikšanas brīdī, dati liecināja, ka okrelizumabs ir pārāks par beta-1a interferonu (Rebif®), kas tradicionāli tiek izmantots MS terapijā, lai samazinātu trīs galvenos slimības aktivitātes marķierus divu gadu kontrolētas ārstēšanas periodā.

 

Atsevišķā pētījumā (ar nosaukumu ORATORIO) pacientiem ar PPMS – slimības formu, kam raksturīgi stabili slimības pasliktināšanās simptomi un nav izteiktu paasinājumu un remisijas periodu, okrelizumabs nozīmīgi samazināja klīniskas invaliditātes progresēšanu, kas ilga vismaz 12 nedēļas (primārais mērķa kritērijs) un 24 nedēļas (sekundārais mērķa kritērijs) salīdzinājumā ar placebo. Turklāt pētījumā tika sasniegti arī citi sekundārie mērķa kritēriji: 7,62 m (25 pēdu) nostaigāšanai nepieciešamā laika, hroniska smadzeņu iekaisuma bojājuma apjoma un smadzeņu apjoma zaudēšanas samazināšanās.

 

“Šo trīs pivotālo pētījumu rezultāti var mainīt MS ārstēšanu,“ atzīmēja uzņēmuma Medicīnas nodaļas un Vispārējās preparātu izstrādes nodaļas vadītāja, M. D. Sandra Horninga . “Okrelizumabs ir pirmās eksperimentālās zāles, kas būtiski samazina invaliditātes progresēšanu pacientiem ar recidivējošu MS un pacientiem ar primāri progresējošu MS – MS formu, kam nav apstiprinātu ārstēšanas līdzekļu. Mēs vēlamies strādāt ar uzraudzības institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk varētu šīs izpētē esošās zāles padarīt pieejamas MS slimniekiem.”

 

“Šie rezultāti no jauna definē mūsu izpratni par MS, uzsverot B šūnu centrālo lomu tajā,“ uzsvēra OPERA pētījumu zinātniskās uzraudzības komitejas priekšsēdētājs un Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko Medicīnas skolas Neiroloģijas departamenta vadītājs, ārsts Stefans Hauzers (ASV). “Pētījumu rezultāti var arī iedrošināt MS ārstēšanā iesaistītos cilvēkus rūpīgāk sekot slimības ārstēšanai agrīnā stadijā. Šobrīd daudzi ārsti atstāj par augsti efektīvām uzskatītās MS zāles smagākām slimības stadijām. Pacientiem un viņu ārstiem ir nepieciešamas jaunas ārstniecības iespējas, kas ir efektīvākas nekā standartterapija ar interferonu, bet ar līdzīgām drošuma īpašībām.”

 

“Šis ir svarīgs brīdis MS ārstēšanā iesaistītajiem cilvēkiem,” teica ORATORIO pētījuma zinātniskās uzraudzības komitejas priekšsēdētājs, Valdehebronas universitātes slimnīcas un pētniecības institūta neiroloģijas un neiroimunoloģijas profesors, ārsts Havjērs Montalbans (Barselona, Spānija). “Gadu desmitiem mēģinājumi pierādīt jebkādu zāļu piemērotību cilvēkiem ar primāri progresējošu MS ir cietuši neveiksmi. Šī ir pirmā reize, kad III fāzes pētījumā ir iegūti pozitīvi rezultāti pacientiem ar šo invaliditāti izraisošo slimības formu.”

 

Kompānija Roche plāno reģistrēt okrelizumabu recidivējošas MS un PPMS ārstēšanai. Dati, kas iegūti par okrelizumabu OPERA I, OPERA II un ORATORIO pētījumos tiks iesniegti uzraudzības institūcijām visā pasaulē 2016. gada sākumā.

 

Par OPERA I un OPERA II pētījumiem attiecībā uz recidivējošu MS

Dr. Hauzers prezentēja pētījumu OPERA I un OPERA II rezultātus piektdien, 9. oktobrī, ECTRIMS kongresā. OPERA I un OPERA II ir III fāzes randomizēti, dubultakli, dubultmaskēti, globāli daudzcentru pētījumi, kuros tiek vērtēta okrelizumaba (ievadīti 600 mg intravenozas infūzijas veidā reizi sešos mēnešos) efektivitāte un drošums salīdzinājumā ar beta-1a interferonu (ievadīti 44 μg subkutānas injekcijas veidā trīs reizes nedēļā) 1656 pacientiem ar recidivējošu MS (t.i., recidivējoši remitējoša MS un sekundāri progresējoša MS ar paasinājumiem).[1]

 

OPERA I un OPERA II pētījumos okrelizumabs būtiski samazināja paasinājumu skaitu gada laikā (annualized relapse rate - ARR) –abu pētījumu primāro mērķa kritēriju – gandrīz par 50% salīdzinājumā ar beta-1a interferonu divos gados. Turklāt ar okrelizumabu tika sasniegti sekundārie pētījuma mērķa kritēriji, būtiski kavējot apstiprinātu invaliditātes progresēšanu (confirmed disability progression - CDP; fizisko spēju zaudēšana saskaņā ar paplašināto invaliditātes pakāpes novērtēšanas skalu (Expanded Disability Status Scale - EDSS)) par aptuveni 40% gan 12, gan 24 nedēļās salīdzinājumā ar beta-1a interferonu iepriekš paredzētā apvienotā divu pētījumu analīzē (attiecīgi p=0,0006 un p=0,0025). Tāpat okrelizumabs būtiski samazināja akūtus ar MS saistītus iekaisumus un smadzeņu bojājumu (kopējais T-1 gadolīniju uzkrājošu perēkļu skaits, nosakot tos ar magnētiskās rezonanses izmeklējumu - MRI) pēc 24, 48 un 96 nedēļām par vairāk nekā 90% un ar MS saistītu hronisku vai pieaugošu smadzeņu bojājumu rašanos (T2 hiperintensīvi bojājumi) pēc 24, 48 un 96 nedēļām par 80% salīdzinājumā ar beta-1a interferonu.

 

III fāzes pētījumu dati par pacientiem ar recidivējošu MS liecināja:

·         ARR samazinājās par 46% un 47% salīdzinājumā ar beta-1a interferona terapiju divu gadu periodā OPERA I un OPERA II pētījumā – (attiecīgi p<0,0001 un p<0,0001).

·         Par 43% un 37% samazinājās CDP risks 12 nedēļās salīdzinājumā ar beta-1a interferonu OPERA I un OPERA II pētījumos, attiecīgi (p=0,0139 un p=0,0169).

·         Par 43% un 37% samazinājās CDP risks 24 nedēļās salīdzinājumā ar beta-1a interferonu OPERA I un OPERA II pētījumos, attiecīgi (p=0,0278 un p=0,0370).

·         Par 94% un 95% samazinājās kopējais T-1 gadolīniju uzkrājošu perēkļu skaits salīdzinājumā ar beta-1a interferonu OPERA I un OPERA II pētījumos, attiecīgi (p<0,0001 un p<0,0001).

·         Par 77% un 83% samazinājās kopējais jaunu un/vai augošu hiperintensīvo T2 perēkļu skaits salīdzinājumā ar beta-1a interferonu OPERA I un OPERA II pētījumos, attiecīgi (p<0,0001 un p<0,0001).

 

Kopumā ar okrelizumabu ārstēto pacientu grupā pacientu skaits, kam tika novērotas blakusparādības, bija līdzīgs tam, kas novērots grupā, kas tika ārstēta ar beta-1a interferonu apvienotajā abu pētījumu analīzē (83,3% abās ārstētajās grupās); biežākā ar okrelizumaba lietošanu saistītā blakusparādība bija ar infūziju saistītās reakcijas (34,3% pacientu, kas lietoja okrelizumabu, bija vismaz viena ar infūziju saistīta reakcija, salīdzinot ar beta-1a interferona lietotājiem atbilstošo rādītāju - 9,7%). Pacientu skaits okrelizumaba grupā ar nopietnām blakusparādībām, arī nopietnām infekcijām, bija līdzīgs šim pašam rādītājam beta-1a interferona grupā (attiecīgi 6,9% un 8,7%).

 

Par ORATORIO pētījumu attiecībā uz PPMS

ORATORIO pētījuma rezultātus sestdien, 10. oktobrī, ECTRIMS kongresā prezentēja profesors Montalbans. ORATORIO ir III fāzes randomizēts, dubultakls, globāls daudzcentru pētījums, kurā 732 PPMS slimniekiem tiek vērtēta okrelizumaba (ievadīti 600 mg intravenozas infūzijas veidā reizi sešos mēnešos; sadalot divās 300 mg infūzijās ar divu nedēļu starplaiku) efektivitāte un drošums, salīdzinot ar placebo,.[2] Atšķirībā no OPERA I un OPERA II pētījumiem, kur maskētas terapijas periods bija 2 gadi, ORATORIO pētījuma gadījumā maskētas terapijas periods turpinājās līdz brīdim, kad visi pacienti bija saņēmuši okrelizumaba vai placebo terapiju vismaz 120 nedēļas un pētījumā kopumā tika sasniegts iepriekš noteikts CDP gadījumu skaits.

 

ORATORIO pētījumā tika sasniegts primārais mērķa kritērijs, parādot, ka ārstēšana ar okrelizumabu nozīmīgi samazina klīniskas invaliditātes progresēšanu vismaz 12 nedēļās par 24% salīdzinājumā ar placebo terapiju, mērot pēc EDSS skalas (p=0,0321). Turklāt okrelizumabs bija pārāks par placebo terapiju, būtiski samazinot klīniskas invaliditātes progresēšanas risku vismaz 24 nedēļās par 25% (p=0,0365) un laiku, kas nepieciešams 7,62 metru (25 pēdu) noiešanai (25 pēdu noiešana ar laika kontroli vai T25-FW), 120 nedēļās par 29% (p=0,0404). Okrelizumabs samazināja hiperintensīvo T2 perēkļu apjomu par 3,4% 120 nedēļu periodā, kamēr placebo terapijas rezultātā hiperintensīvo T2 perēkļu apjoms palielinājās par 7,4% (p<0,0001). 120 nedēļu laikā okrelizumabs samazināja kopējo smadzeņu apjoma zaudējuma rādītāju par 17,5% salīdzinājumā ar placebo (p=0,0206).

 

Kopumā pacientu daļa, kam tika novērotas blakusparādības, okrelizumaba grupā bija līdzīga grupai, kurā tika izmantota placebo terapija (attiecīgi 95,1% un 90,0%); visbiežāk saistībā ar okrelizumabu novērotā blakusparādība bija ar infūziju saistītas reakcijas (39,9% salīdzinājumā ar 25,5% placebo grupā). Okrelizumaba grupā pacientu skaits ar nopietnām blakusparādībām, arī nopietnu infekciju, bija līdzīgs skaitam placebo grupā (attiecīgi 20,4% un 22,2%).

 

 

 

Par okrelizumabu

Okrelizumabs ir izpētē esoša, cilvēka monoklonāla antiviela, kas darbojas selektīvi pret CD20 pozitīvām B šūnām. CD20 pozitīvas B šūnas ir īpašas imūnsistēmas šūnas, kas tiek uzskatītas par galvenajām mielīna apvalku (nervu šūnu izolācijas un atbalsta funkcijas) un aksonu (nervu šūnu) bojājumu radītājām, kas var novest pie MS slimnieku invaliditātes. Preklīniskajos pētījumos okrelizumabs saistās ar CD20 šūnas virsmas proteīniem, ko izdala noteiktas B šūnas, bet ne cilmes vai plazmas šūnas, tāpēc iespējams saglabāt svarīgas imūnsistēmas funkcijas.

III fāzes okrelizumaba klīniskās attīstības programma ietver trīs pētījumus: OPERA I, OPERA II un ORATORIO.

 

Par multiplo sklerozi

Multiplā skleroze (MS) ir hroniska slimība, ar ko pasaulē slimo aptuveni 2,3 miljoni cilvēku un šobrīd to nav iespējams izārstēt.[3],[4] MS iestājas, imūnsistēmai nepareizi darbojoties un uzbrūkot nervu šūnu izolācijas un balsta struktūrai (mielīna apvalkam) smadzenēs, mugurkaulā un redzes nervos, izraisot iekaisumu un tam sekojošu bojājumu. Šo nervu bojājums var izraisīt virkni dažādu simptomu, tajā skaitā muskuļu vājumu, nogurumu, redzes bojājumus, un var novest pie invaliditātes.[5],[6],[7] Vairums ar MS slimojošo cilvēku sajūt pirmo slimības simptomu 20 līdz 40 gadu vecumā, kas šo slimību padara par galveno netraumatiskas invaliditātes cēloni jaunu pieaugušo vidū.[8]

Recidivējoši remitējoša MS ir slimības visizplatītākā forma. Slimības var būt aktīva un progresēt pat tad, ja cilvēkiem nav nekādu redzamu MS pazīmju vai simptomu un neraugoties uz pieejamo recidivējoši remitējošas MS ārstēšanu. Primāri progresējoša MS (PPMS) ir invaliditāti izraisoša slimības forma, kam raksturīga stabila simptomu pastiprināšanās parasti bez izteiktiem paasinājumiem un remisijas periodiem.[9] Aptuveni 10% MS slimnieku ir primāri progresējošā slimības forma. PPMS ārstēšanai šobrīd nav apstiprinātu zāļu.

 

Par Roche darbību neirozinātnē

Neirozinātnei ir ļoti liela nozīme kompānijas Roche pētniecībā un attīstībā. Kompānijas mērķis ir, balstoties uz nervu sistēmas bioloģiju, radīt ārstēšanas metodes, ar kurām būtu iespējams palīdzēt uzlabot to cilvēku dzīvi, kas cieš no hroniskām un potenciāli dzīvību apdraudošām slimībām. Kompānijas klīniskās attīstības procesā ir vairāk nekā 12 eksperimentālu zāļu pret tādām slimībām kā multiplā skleroze, Alcheimera slimība, spinālā muskuļu atrofija, Pārkinsona slimība, Dauna sindroms un autisms.

 

Par Roche un Roche Latvija

 

Veselības aprūpes kompānija Roche, kuras galvenā mītne atrodas Bāzelē, Šveicē, ir līderis uz zinātni fokusētas veselības aprūpes nozarē, apvienojot spēcīgo pozīciju gan farmācijas, gan diagnostikas jomā. Roche ir pasaulē lielākā biotehnoloģiju kompānija ar patiesi īpašām zālēm onkoloģijā, imunoloģijā, infektoloģijā, oftalmoloģijā un neirozinātnē. Roche ir arī pasaules līderis laboratorajā (in vitro) diagnostikā un vēža diagnostikā uz audu bāzes, kā arī ieņem nozīmīgu lomu cukura diabēta aprūpē. Roche personalizētās veselības aprūpes stratēģijas mērķis ir nodrošināt zāles un diagnostiku, kas palīdz būtiski uzlabot pacientu veselību, dzīves kvalitāti un dzīvildzi.

Dibināts 1896. gadā, Roche jau vairāk nekā gadsimtu sniedz būtisku ieguldījumu globālajā veselības nozarē.  Divdesmit deviņas kompānijā izstrādātās zāles ir iekļautas Pasaules Veselības organizācijas Būtisko zāļu sarakstos, to skaitā antibiotikas, pretmalārijas un ķīmijterapijas līdzekļi, kas ļauj glābt dzīvības.

Latvijā Roche ir aktīva kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem, bet kara un okupācijas dēļ bija spiesta pārtraukt savu darbību. Roche Latvijā atsāk savu darbību 1993.gadā; 1997.gadā izveido savu pārstāvniecību. 2005.gadā pārstāvniecība tiek pārveidota par SIA Roche Latvija. Tās pamatuzdevumi ir veicināt inovatīvo medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem, informēt ārstus, farmaceitus un valsts amatpersonas par jaunākajiem medikamentiem un citiem jaunumiem kompānijas darbībā, sekot līdzi zāļu tirgus attīstībai un aizstāvēt kompānijas intereses.

 

Papildus informācija – www.roche.lv , www.roche.com , www.onko.lv , www.artrits.lv

Roche neirozinātnē:  http://www.roche.com/research_and_development/what_we_are_working_on/neuroscience.htm

Sekojiet  @roche Twitter un LinkedIn https://www.linkedin.com/company/1602

 

Visas šajā preses relīzē izmantotās vai pieminētās preču zīmes ir aizsargātas ar likumu. Rebif ir reģistrēta uzņēmuma Merck KGaA un EMD Serono, Inc. preču zīme.

 

 

 

 

 

 

 

Roche Grupas kontaktinformācija

Tālrunis: +41 -61 688 8888 / e-pasts: roche.mediarelations@roche.com

Roche Latvija kontaktinformācija

Komunikācijas vadītājs

Sandris Sabajevs

Tālrunis: +371 67715470, / e-pasts:  sandris.sabajevs@roche.com

 

 

Atsauces

[1] F. Hoffmann-La Roche. ClinicalTrials.gov NCT01247324 and NCT01412333. National Library of Medicine. Available at:

https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT01247324 and https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT01412333.

[2] F. Hoffmann-La Roche. ClinicalTrials.gov NCT01194570. National Library of Medicine. Available at:

https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT01194570.

[3] Multiple Sclerosis International Federation. (2013). Atlas of MS 2013. Available at: http://www.msif.org/about-us/advocacy/atlas/.

[4] National Institutes of Health-National Institute of Neurological Disorders and Stroke. (2015). Multiple Sclerosis: Hope Through Research. Available at: http://www.ninds.nih.gov/disorders/multiple_sclerosis/detail_multiple_sclerosis.htm#280373215.

[5] Ziemssen T. (2005). Modulating processes within the central nervous system is central to therapeutic control of multiple sclerosis. J Neurol, 252(Suppl 5), v38-v45.

[6] Hauser S.L. et al. (2012). Multiple sclerosis and other demyelinating diseases. In Harrison’s Principles of Internal Medicine (pp.3395-3409). New York, NY: McGraw Hill Medical.

[7] Hadjimichael O. et al. (2007). Persistent pain and uncomfortable sensations in persons with multiple sclerosis. Pain, 127(1-2), 35-41.

[8] Multiple Sclerosis International Federation. What is MS? Available at http://www.msif.org/about-ms/what-is-ms/. Last accessed January 2015.

[9] MS International Federation. Types of MS. Available at: http://www.msif.org/about-ms/types-of-ms/.